|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Prom no telpas | | Ievietojis: Gita2 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens mirklis. Un projām no telpas.
Pazust, aizmirsties, izgaist..
Kurp mēs virzāmies?
Varbūt mēs sapņojam?
Varbūt mēs slīkstam?
Varbūt mēs krītam?
Varbūt mirstam?
Dzīvot,
nozīmē būt nežēlīgam,
būt slepkavam!
Kairināt citu dvēseles,
samaitāt miesu un garu,
murgos mierināt un miegā traucēt,
izvarot sapņus, cerības un ilgas!
Izdzīvot!
Aizmirst čaklumu, godkāri, asprātību,
tikai traukties uz priekšu,
pazaudējot sevi,
kamēr izbeidzas pēdējais vārds!
Vērot sabiedrību grimstam-
Manas acis smejas,
Mana mīla-meli!
Viens mirklis. Un projām no telpas.
(04.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3597
Kopā:7481506
|
| |
| |
|
Autori
