|
|
|
|
|
|
|
| | Darbība | Autors - Justs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atkal viena diena aiztek,
stundu pa stundai,
tā šis laiks iet un aiziet,
nepakļaujas neviena gribai.
Nekad neatgriežas, nekad neatskatās
vien soļo kā kareivis savā apgaitā.
nevienu negaida, nevienā neklausās,
tik uz priekšu savā nodabā.
mums atliek vienīgi tev sekot,
iet un nepaklupt uz atmiņām,
aizmirst un turpināt soļot,
neapstāties, neļauties pārdomām.
jo to kas nokritīs un necelsies,
vai stāvēs uz vietas apstājies,
to laiks vairs negaidīs,
atstās vienu, pametīs.
tas viens tur arī būs palicis,
nogrimis savās atmiņās
visu mūžu kas tam atlicis
savos sapņos būs nogrimis.
tādēļ vajag celties un skriet!
skriet un no visa spara kliegt!
vai jūs to varat?
dzīvot savu dzīvi šeit un tagad? (21.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|