|
|
|
|
|
|
|
| | Nodevība | | Ievietojis: Zaltins | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nakts caur logu spīd
Mežonīgs iekšējs kliedziens
Domas skaļākas par klusumu
Un veltīgas, mazliet...
Atmiņām nokrautas acis
Koku zaros pūš pagātnes vēsma
Šautriņa manā sejā un tracis
Jā, trijstūris nav draudzīga forma
Riebums pret sevi un darbību
Uz mani skatās vairs tikai mēness
Kurš var piedot nodevību?
Jūtos, kā saēdies hologēnās sēnes
Tagad Tu esi aukstāka par sniegu
Es tevi sasaldēju
Šonakt man ir imunitāte pret miegu
Sarkastiski sev aplaudēju
Tumsa laukā, istabā un galvā
Kaut kur spiedz sirdsapziņa
Līdz ar naktstauriņu atlido atziņa
Vainīgs esmu es, ne viņa... (15.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1559
Kopā:6132436
|
|
|
|