|
|
 |
|
|
|
|
| | Tuvums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans tuvums ir sažņaugta dūre,
Kur paslēpta asiņo sirds,
Un piecstaru ceriņš aiz stūra,
Kas atmiņu izdedžos mirdz.
Mans tuvums ir bēgoša jūra
Un nomiris pirmreizīgs vējš,
Šiem ļaudīm aiz betona mūra,
Šim laikam un pasaulei svešs.
Mans tuvums ir kliedziens bez elpas,
Vien pārpratums muļķīgs un lieks.
Nav skumjām vairs cietumā telpas,
Uz iekšu sev ceļu lauž prieks. (30.04.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|