|
|
|
|
|
|
|
| | Jautrus svētkus, radošie! | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vista nu jau kuro gadu
Brīnās - kas tad tas par radu -
Olas dēj, bet kājas četras
Un vēl uzstīvējis getras.
Nepietiek, ka zāli košļā,
Gardos graudus tikai ošņā,
Ausis tā kā lokatori,
Deguns nosmērēts kā morim.
Pūpols astes vietā līmēts,
Pūkās ūsu pušķis zīmēts,
Bērni nečiepst - mulsi klusē,
Ērms, nudien, ir mūsu pusē!
Būtu tam kaut spalvas, dūnas,
Tagad jāzīlē būs rūnās -
Kur šis radies un kur steigsies
Tad, kad svētku tracis beigsies.
Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.
Dod tik vaļu tam, kas spējīgs
Arī ikdienā būt vērtīgs,
Nevis tā kā zaķis - bailīgs
Un vēl kāpostgalvām kaitīgs! (24.04.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|