|
|
 |
|
|
|
|
| | Prāts | | Ievietojis: ineira | Komentāri Izdrukas versija
Vai man ir ko teikt, varbūt arī nav, bet roka pati tver pildspalvu. Prātā ir tukšums, vārdi skraida tam cauri, daži apstājas, sastājas nesakarīgās rindās un gaida, kad es no tiem veidošu mākslu. Nesanāks draudziņi - saku, domai ir jābūt, vēlams ģeniālai, tādai kuru neviens vēl nav uzrakstījis. Bet jūs te parasti vārdi, pie tam vēl nekārtīgās rindās, ne jums atskaņu, ne mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, arī skanīguma pietrūkst un gramatika klibo, tā kā dodieties vien pa gaiteni tālāk uz izeju.
Prāts atpūšas, klusums iespraucas visumā. visapkārt miers, negribas vairs atgriezties.
Un atkal vārdi, vārdi, vārdi, silueti mirgo acu priekšā, lūdzās - nu pieraksti, pieraksti, pakļaujos, pēc tam pasmejos - par sevi, vārdiem un tukšumu... (04.04.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
ei, mārīt, mārīt
(mārīt, mārīt, mājiņ’ deg, tavi bērni sadeguši
mārīt, mārīt, mājiņ’ deg, tavi bērni sadeguši)
Bizbizmārīte pa manu plaukstu rāpo,
Viegli klusiņām, pat kā ne...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|