|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad mājām dvēsele skumst | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dārzā, kur saulstarus ābeles šūpo,
Un dadžiem blakus aug rožu krūms,
Es redzēju avotu rītausmā plūstam
Pār zemi, kas vēsa un gurusi skumst.
To neaizskar gadiem jau gājēju pēdas,
Vien zilgme kā ieelpa apsedzot skauj,
Un mākoņiem piekļaujas lapegles sēras -
No debesīm tālumu svešādi rauj.
Kā neļauties vējam, kas skatienus plosa,
Kas laiku un nelaiku saberžot jauc,
Kad paliek vien plosītas dzīvības ostas,
Un gruvušas ēkas pēc saimniekiem sauc?
Varbūt vēl kādreiz kāps skurstenī dūmi,
Ko šodien vien pamesta stārķligzda sedz,
Un piesietā laiva no sētas uz jūru
Trauks apvārsni meklēt, ko zvaigžņotu redz.
Vēl tālu līdz rītam, un avots plūst spītīgs,
Un nedodas mājup promgājēju ceļš,
Vien saule no sapņiem un cerību zīda
Jau kamolā mirdzošu gaišumu veļ. (30.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|