|
|
 |
|
|
|
|
| | Bļāviens | | Ievietojis: Suns | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gribēju, ko smagāku uzrakstīt, bet nesanāca. To smagāko pietaupīšu skarba vīra sausajām asarām.
Pusnakts klusumā es bļauju!
Šos vārdus sev paturēt vairs neļauju.
Ar skaļu troksni tos griestos šauju.
Ar klusu nopūtu pēdējo cerību nokauju.
Mans psihoterapeits šis papīrs baltais.
Manas zāles mana Beretta melnā.
Reiz tā piederēja nu jau mirušam velnam.
Tagad tā pielādēta biedē manu dzīvību.
Kura bailēs trīc, lūdz un raud:
Lūdzu, mīlošām sirdīm mani taupi!
Pusnakts klusumā nodārd piecpadsmit šāvieni.
Izlādēju ieroci griestos un sevi ar skaļu bļāvienu. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|