|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Reiz ticējusi | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa pasakai skaistai reiz noticēja,
Ko kāds peldošos mākoņos uzzīmēja.
Un tai šķita tik saprotama un īsta,
Tāda pasaule, kādu viņš viņai stāsta.
Kam gan zvēresti tukšie bij' vajadzīgi,
Ka bez viņas šim pasaule vienaldzīga?!
Bija debesis augstas un koši skaidras,
Bija lūpas, kā ziedlapiņas tik maigas.
Kādas dīvainas ēnas uz griestiem nu rādās.
Tajās viņa redz sejas, kas draudīgi raugās.
Vēnas trauslajās rokās, kā izrādās, sīkstas.
Sirds, kas likās tik droša, no visa jau bīstas.
Ārsti runāja ilgi, lai vestu pie prāta.
Teica, dzīve nav muļķu solītā vērta...
Ir vēl debesis augstas un koši skaidras,
Ir vēl lūpas, kā ziedlapiņas tik maigas.
Kāda starpība tam, cik ir nekrietnu roku,
Pieskārušās šai miesai, pasmejoties par joku.
Dvēsele, pārrāvusi Dieva aizliegto apli,
Nu jau sen mīlestībā tā noraugās akli.
Bet ja gods tā ir tiesa, tad taisnība viņai,
Jo tur, kaut kur aiz grēkiem, pagātnē dziļā
Bija debesis augstas un koši skaidras,
Bija lūpas, kā ziedlapiņas tik maigas...
(20.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1962
Kopā:7268237
|
| |
| |
|
Autori
