|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dažreiz šķiet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm,
iemetot dzīvi sodrēju būrī,
no kurienes skats tikai caur restēm
un arī tikai pa pusei,
vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā
un aizrauj sev līdzi,
lai saplīstu ātrāk,
kā liktenis iejaukties spētu.
Varētu mainīties vietām ar taureni balto,
kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu
un izkalst aiz skatloga rūtīm,
jo zinu - tas sāp vien mirkli,
tad miers,
bezgalīgs klusums
un lāstekas nelodā šūnās.
Un tomēr es ceru,
joprojām muļķīgi ceru,
ka pamodīšos
un tas viss būs vienkārši bijis...
(02.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
