|
|
|
|
|
|
|
| | Tur... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bez mīlas viss nomirst un beidzas,
Un ikdiena tukšumā stieg.
Man domāt, ka laiks projām steidzas,
Bet naktīs, kad acis ver miegs,
Tām mūžīgu, glāstošu sauli
Kā brīnumu Radītājs kur.
Nav nozīmes nomoda prauliem,
Jo mīlam un dzīvojam tur...
Ja zvīņas reiz nomodā kritīs,
Plaukt, salapot prauliem un zelt.
Mums nomods kā sapnis tad šķitīs,
Ko neļausim ārdīt un pelt.
Ja padosies, iekalta zvīņās,
Šai lodei, ko atlanti tur,
Pēc dzīvības nāvīgās cīņas
Par jaunu mēs piedzimsim tur... (23.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1060
Kopā:6154351
|
|
|
|