|
|
 |
|
|
|
|
| | Paļāvība | | Ievietojis: Zemene83 | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā nomaldījusies sniega pārsla,
Vēja nesta eju nezinādama,
Kur, mani šī dzīve nesīs.
Kā nomaldījusies sniega pārsla,
Vēja nesta eju nezinādama,
Kur, mani šī dzīve nesīs.
Kā niedre jūrmalā
Vēja liekta liecos nezinādama,
Ka pakļaujos un nepretojos.
Nav spēka atturēties
Nav vēlmes cīnīties
Ir tikai paļāvība
Ka kādam esmu noderīga
Ka vējš nesīs un nepametīs,
Ka ūdens padzirdīs un zeme paēdinās.
Ka reiz atradīšu to vietu, kuru nepametīšu
Kur nevajadzēs liekties un paļauties,
Bet manī radīsies spēks atkal cīnīties
Un dzeršu es spēka dziru no dimanta trauka
Lai teiktu es vējam, ka ir laiks pamosties
Atvērt acis, pacelt rokas un skaļi iekliegties:
„pasaule es nebūšu tava, bet ņemšu tevi sev
Un darīsi tu, ko darīju es.” (13.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|