|
|
 |
|
|
|
|
| | Vienā Kadrā | | Ievietojis: mironii | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pret aukstu akmeni atspiedies,
Es atpūšos.
Un par tevi brīnos,
Kā tu reiz pazaudēji Es,
Dzenoties pēc Citi.
Tavā galvā tev tikai Tu,
Tad Viņi,
Un vēlāk parādās Citi.
Pazudis palieku tikai Es.
Iedvesmots savilku līnijas,
Sanāca balta lapa,bez sadaļas.
Tāpēc sapratu,tā biji Tu,
Kas mūkot no Mēs,
Mani pieradināja visu pasauli vienā kadrā sastūķēt.
Tavā galvā tev tikai Tu,
Tad Viņi,
Un vēlāk parādās Citi.
Pazudis palieku tikai Es,
Jo laikam vienā kadrā neiederamies. (12.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|