|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mākonis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rītausma baltā steidz modināt mani,
Debesīs zilajās mākonis slīd.
Lēni slīd mākonis Latvijai pāri,
Zeltīta mala, tam saulītē spīd.
Mākonis Latviju vēro no augšas.
Vējiem un kaijām tas nesteidzas līdz.
Priekpilnas asaras acīs tam raušas.
Bezgala skaists šķiet tam Latvijas rīts.
Mūžsenās priedes te, dzintara krastos.
Venta pār Rumbu, kas kūleni met.
Abava strauji nes ūdeņus dzestros.
Lielupe rāmi caur tīrumiem tek.
Lepni steidz Gauja, kam senleja sava.
Gaiziņš jau mākonim sveicienus sauc.
Daugava izplešas plata un tāla.
Lubāns un Rāzna te ūdeņus jauc.
Mākonis baltais uz Latviju raugās.
Saulstaru atblāzmā mākonis mirdz.
Ceļā tas priekpilnas asaras raudās,
Līdz tālumā izgaisīs, dūmakā tīts.
(12.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1921
Kopā:7268196
|
| |
| |
|
Autori
