|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu esi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tevis sen jau kā nav, bet es jūtu joprojām
Siltos glāstus, kas asinīm straujāk liek ritēt,
Straujo elpu, kad taisījies ausī ko čukstēt.
Pirkstu galiem, kā vērīgi pieskaries matiem.
Jūtu tevi sev blakus, kaut esi jau projām.
Tevis sen jau kā nav, tomēr esi ar mani
Tajos brīžos, kad debesis savelkas drūmas
Un kad sirdī vairs smagumam neatliek rūmes.
Tajos brīžos, kad liekas nu visam ir beigas,
Tu caur svecītes liesmiņu mierini mani.
Tevis sen jau kā nav, bet es tevi vēl dzirdu.
Tava balss man no miega liek uzrauties sēdus.
Reizēm atnes man vējš tevis izteiktos vārdus.
Balsi tavu es nespētu sajaukt ar citām.
Tā ir balss, kura kādreiz man salauza sirdi.
Tevis sen jau kā nav, bet es zinu ka esi
Manā sirdī un sapņos, un atmiņu takās.
Manās asinīs, dzīslās un cēloņos, sekās.
Un es zinu, ka vienmēr, lai kur arī būtu,
Kādu daļu no manis tu sevī vēl nesi.
(02.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
