|
|
 |
|
|
|
|
| | Viss jau sen ir pasacīts | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dziesma.
Lai saldi meli tālāk zib un skan –
Šī sabradātā sirds, tā pieder man.
Un, lai cik sūra patiesība šķiet,
Tai līdzās purvus brist un ceļus iet.
Viss jau sen ir pasacīts, atkārtot nav jēgas.
Vakardienu kopijas nākamības rītos.
Nesadegs un nesapūs vārds zem pelnu segas,
Datorplauktos noglabāts skan, lai atvadītos.
Nekad, nekad no jauna nepiedzimt,
Vien vecās domās sapinoties ļimt.
Kur tagad meitene, kas kroņus vij,
Kad pļavai pāri vakars gaismu mij ? (01.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1733
Kopā:6873861
|
|
|
|