|
|
|
|
|
|
|
| | Eņģelis | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Turpinot kustēties greizi, bez taktsmēra dejot.
Cenšoties paspert kaut soli uz priekšu, lai ietu.
Iemesls uzrodas jauns, tagad varam mēs beidzot
Paņemt un sākt jaunas dzīves, ar nākamo rītu.
Lai pusei dzīves momentos pateikt un saprast,
Kļūstot par labāko laiku, kas bijis viens otram,
Nespējām pašus īstākos vārdus mēs atrast.
Klusējām cieši par mīlu un pārējām jūtām.
Debesis bija tik tumšas un zvaigznāji spoži.
Likās, ka dzirdējām visumā dziedošas balsis.
Tobrīd mums šķita, ka nebeigsies burvīgie brīži.
Tomēr viss zuda, kā zīmējums liedaga smiltīs.
Atkal jau spārnus tik nesaredzamus un baltus,
Eņģelis mans, sev aiz muguras rūpīgi kārtos.
Noguris tas sildot sirdis, kas atkal kļūst saltas,
Atmetīs visam ar roku un nozudīs vārtos. (21.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|