|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | smadzenes ārdās | | Ievietojis: pa_saulei |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vārdos var izteikt tikai vārdus.
Bet sāpes? Un prieku?
Tie neietilpst teikumā tā kā tam jābūt.
Ja teiktu ka ieraugot tevi sirds sašķeļas agoniskā murskulī
un ķermenis kliedz, rokām trīcot smadzenes drudžaini
ārdās, lai tikai paliktu savācies,
lai viss tas neizkļūst ārā.
Es nepateiktu neko.
Jo bez tevis ..
patiesībā nav tāda "bez tevis"
jo domas jau nevar izslēgt.
Tu smaidi, es smaidu -
bet iekšā...
Kā vārdos var aprakstīt to, ka mīli
kādu tik ļoti, ka liekas
ka katra sāpe
tevi saplosa druskās
un esi uz dzeloņdrātīm uzmest gaļa
kas gaida nāvi.
Kā vārdos aprakstīt sajūtu
kad tikai vienīgs pieskāriens,
Pat tad ja patiesībā tikai garām ejot uzgrūdies,
liek laimē starot gaišāk
nekā .. redzi
to nevar pateik
to tikai sajūt...
un jūt to
.. jūt to tik sāpīgi.
(27.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
