|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kukaiņi un gadalaiki | | Ievietojis: Dainis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nenāciet klāt man rudenī
šķebīgi ražu kad svinu
sīpolu mušu šķidrautā tinies
savu esību neapzinu
bet ziemā pa gabalu mūciet -
ne aita, ne kaza, ne cūciet' s
bet motilis draugs man ir janvārī spelgā
tā miesu es mērcēju Lielupes selgā
ar cīruļiem ledu lauž trauksmainā vesna
jau iesitas sejā man dvaka un dvesma
vējš noglauž man bārdiņu sirmo
sveicu kāpostu balteni pirmo
vasarā odu sakodīts grozos
pa mežu ar vairoga blaktīm grozos
un mellenēm dažām aiz vaiga
līdz ērce man piesūcas maiga
(18.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1123
Kopā:6132000
|
| |
| |
|
Autori
