|
|
|
|
|
|
|
| | Trepes | Autors - Mortijs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņai bija skaisti mati,
Sēdējām pelēkā dienā
Uz trepēm manām, kur skati
Izbeidzās tur, pāri ielai.
Pakļāvām vārdus savus
Neizprotamo domu vielai.
Tagad sēžu viena
Pie aukstas tējas krūzes
Un domas man atduras sienās
Un atgriežas atpakaļ dienu no dienas -
Esmu tālumā, prom! Prom daudzas jūdzes;
Skaisto atmiņu cietumā. Viena.. (16.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|