|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Hipnoze | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos tevī, kā simfonijā.
Ar baudu tveru katru skaņu,
Katru žestu, katru vaibstu.
Un lēni slīkstu eiforijā,
Līdz beidzot gaistu.
Te pēkšņi jūtos, kā sapņotavā,
Kur notikumi, plauktos krauti,
Rāmi savu kārtu gaidīs.
Es, attīrīts no gribas savas,
Tur stāvu laimīgs.
Tik nevainīga, kā jaundzimušam,
Mīt manī tagad, zemapziņa.
Notikums jau plauktā uziets,
Kas jāizdzīvo būs man pašam,
Pēc klikšķa, aiziet.
Tad atkal klikšķis un atkal mostos.
Tik nu jau možs un spēku pildīts.
Vai šim klikšķim burvju vara...
Bet varbūt vara tavos vaibstos...
Teic, kā to dara?
Tu sāc man stāstīt, es atkal miegu.
Un atkal esmu tavā varā.
Kā lai noklausos līdz galam,
Šo tavu stāstu, smagi vieglo?
Jau atkal garām...
(04.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
