|
|
 |
|
|
|
|
| | tāda karma | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es jau varu,
Slavas dziesmu dzīvei
Dziedāt,
Bet vai maz vajag to,
Un vispār,
Ja tā nesteidzīgi, lēnām,
Visu sašķiro,
Tad sanāk,
Nav jau ar par ko,
Viss, kas reiz bijis,
Noticis man piekrišanu nelūdzot,
Ar mani, kā ar lelli,
Starp lellēm citām spēlējot.
Nu lūk, jau arī tagad,
Es aizmigt vēlētos,
Tak nē,
Kāds rausta mani,
Iesviež pagātnē,
Ar kāju vienu,
Ar otru te,
Ar trešo kaut kur nākotnē,
Ak, ko nu,
Labi vēl,
Ka neiemesta pagultē. (20.11.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3240
Kopā:6859388
|
|
|
|