|
|
 |
|
|
|
|
| | tāda karma | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es jau varu,
Slavas dziesmu dzīvei
Dziedāt,
Bet vai maz vajag to,
Un vispār,
Ja tā nesteidzīgi, lēnām,
Visu sašķiro,
Tad sanāk,
Nav jau ar par ko,
Viss, kas reiz bijis,
Noticis man piekrišanu nelūdzot,
Ar mani, kā ar lelli,
Starp lellēm citām spēlējot.
Nu lūk, jau arī tagad,
Es aizmigt vēlētos,
Tak nē,
Kāds rausta mani,
Iesviež pagātnē,
Ar kāju vienu,
Ar otru te,
Ar trešo kaut kur nākotnē,
Ak, ko nu,
Labi vēl,
Ka neiemesta pagultē. (20.11.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|