|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manai māmiņai | Autors - DARA
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Līst asara... Reizēm es raudu...
Ne jau gultiņā cieta man dusa.
Sirsniņa sāp. Atkal brauksi prom
un paliks vien cerība klusa...
Un paliks man cerība klusa.
Tikai nesaki,- mūsu dēļ tur!
Tev tikai mūs jāmīl un jāmīl,
un mīlestībā viss jānobur!
Un visus mūs kopā jāsatur-
maziņos, vecos... Asaras žūs,
kad teiksi: "Mājās būšu jau rīt
un nebraukšu prom mūžu mūžos."
Tev jāzin- es niķojos, raudu,
vien vārdos to neprotu pateikt-
mani mīl saulīte, mēnestiņš,
bet, māmiņ, es ilgojos Tevis...
man vajag vien Tevi satikt...
(13.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1389
Kopā:7560009
|
| |
| |
|
Autori
