|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēs un citi | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs meklējam sirsnību citos.
Mēs gaidām laipnību mīļu.
Un valsti mēs vainojam likstās,
Ka nedod tā cienīgu dzīvi.
Mēs vērtējam vienus un otrus,
Tos dažādos svaros liekam.
Par pašiem vien sarunas noklust.
Nu ko tur runāt par niekiem...
Mēs to nu vien darām, kā gaidām,
Ka pienesīs klāt un iedos,
Ka vērosim cilvēkus smaidām
Un vārda galā būs: ''Piedod!''
Bet to, ka mēs paši tie citi,
Ne katrs ir drosmīgs saprast.
Jo baidāmies būt tādi slikti,
Kad sevī tas cits tiks atrasts.
(31.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
