|
|
 |
|
|
|
|
| | Ļauj man | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ļauj man pacelties spārnos,
Laisties apvārsnim pretī.
Neliec klausīties vārdos,
Kurus dzirdēt man netīk.
Neliec sapņot par lietām,
Kas man tālas, kā zvaigznes.
Vēlos nokļūt tai vietā,
Kur vien spārni spēj aiznest.
Ļauj man spēlēt šo lomu,
Kuru Liktens Mans stāsta.
Kurā nav svešu domu
Un nav jāvalkā maska.
Atlaid mani, kā vārdu,
Kuru izlaid pār lūpām,
Ja vien esmu tev dārga
Un tu tici vēl jūtām.
Tikai brīva no važām,
Tevi mīlēt es spēšu
Un bez raizēm un bažām,
Tikai tev piederēšu. (25.10.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|