X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | liu | Neizdotās grāmatas | Atraidītie |
Bordelis
  
Ievietojis: liu |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Nedaudz nomierinājusies, Felicita uzrunāja savu pavadoni.
– Tātad tu gribi mani atstāt šajā ūķī, lai pats kā suteners pelnītu lielu naudu, un tā skaitās izpalīdzēšana? – Viņa sašutusi noskaldīja.
Majors ironiski iesmējās.
– Ko tad tu domāji – ka es tevi bildināšu? Tas bija tikai vienas nakts romāniņš vai, vari teikt, daudzu nakšu romāniņi, ja tev tā tīk. – Viņš ar riebumu balsī attrauca. – Turklāt ne jau es esmu tas suteners. Tas ir viņš, kas tur plātās ar rokām pie bāra letes. Nāc, es jūs iepazīstināšu!
Majors satvēra viņu aiz elkoņa locītavas un vilka sev līdzi. Izskatās, ka Felicitai tas negāja pie sirds, un viņa, pēdējās pašcieņas paliekas sakopojusi, laida tās vaļā ar skaļu vārnas ķērcienam līdzīgu troksni.
– Es tev nebūšu nekāda padauza, vecais izdzimteni! Kaut ubagošu, bet naudu pelnīšu cienīgi!
– Arī to tu varēsi darīt. – Majors uzjautrinājās.
Tajā brīdī vīrs pie bāra letes pagriezās pret trakojošo kaķeni un ar maigu smaidu sejā devās pie „mīļā” pārīša. Felicita pārlaida skatienu telpai, kas melniem, nospiedošiem griestiem un sarkaniem paklājiem pie sienām atgādināja elli. Vēl tikai jāpiešķiļ uguns, un jūs visi nokļūsiet tur, kur jums pienākas būt! Austrumnieciskie motīvi, kas ietvēra lampas un aizkarus, piešķīra minimālu kultūras smaku, bet tik atbaidoši neiederīgu šajā ainavā, ka radīja nevis mājīgumu, bet gan vulgaritāti. Dāmas, ja tā var nosaukt pagrimušas sievietes, gulēja uz baltiem ādas dīvāniem ar kājām uz augšējās atzveltnes vai sēžot vīrišķīgi paplestām, pat negribas zināt, kas noticis starp tām.
– Tātad tu būsi mūsu jaunā zvaigzne? – Viņš glāstošiem vārdiem jautāja, skatienu pārlaizdams visam viņas ķermenim, uz sekundes simtdaļām pakavējoties pie kārdinošākajām daļām, un sniedza viņai roku. – Prieks iepazīties! Majors par jums daudz stāstīja, bet neteica, ka esat tik karstasinīga. Tas mūsu vīriešiem patīk – nedaudz piparu pie saldās mērces!
– Esat kulinārs? – Felicita izsmejoši norēca, izrāvās no Majora tvēriena un iecirta viņam pļauku sejā.
– Tā gan nevajadzēja darīt. – Majors brīdināja.
– Tu savu esi padarījis, še tev kabatasnauda par labu darbu, cerams mēs tiksim ar viņu galā. – Uzmezdams zīmīgu skatienu, Suteners sniedza Majoram milzu banknoti, kādu Felicita nekad vēl nebija redzējusi. Ja tu neesi redzējis miljons dolāru, tas vēl nenozīmē, ka tādu nav!
– Dosimies uz augšstāvu. Es dzīvoju tieši virs šiem griestiem. Vismaz viņiem tie ir griesti, bet man tikai grīda. Tas vien jau norāda uz manu statusu.
Viņa nesaprata, kāpēc, bet kaut kas šajā runasveidā viņu ieintriģēja un pat viesa aizdomīgu uzticību. Pat, ja viņa kļūdās un Suteners ir tāds izdzimtenis, kā pēc šīs nodarbošanās var spriest, tad ar to jebkura sieviete ātri varētu tikt galā. Turklāt, ja viņš ir iedzēris...
Un atkal jau kāpnes. Tās neveda uz apli, tās veda uz pavisam jauniem ceļiem, murgainiem un sekliem, bet varbūt vēl nepamanītiem. Durvis čīkstot pavērās, viņa palēnināja gaitu un ieskatījās ielas lukturu izgaismotajā istabā. Te viss izskatījās kā mājās – rakstāmgalds pie loga ar sešām rūtīm, pamatīgs koka skapis pie kreisās sienas, kas no antikvariātiem prasītu krietnu žūksni, spoguļgalds pie pretējās ar mazu, zaļu ķeblīti pie tā. Reiz sēdēju balkonā pie tāda agrā vasaras rītā, ķemmēju garos, zeltainos matus, gaidot, kad vectēvs izies no mājas un sauks brokastīs. Vienīgi gultai te laikam trūka vietas, tāpēc istabas vidū bija nomests paklājs, spilveni un plāns deķītis.
– Te ir tik silts! – Felicita nočukstēja.
– Jā, es teicu, lai viņi nekurina tik stipri, bet kurš gan mani klausīs! Dāmām jāizģērbjas, viņas varot saaukstēties!
– Jā, protams.
– Ziniet, ko es jums teikšu – man nekad nav bijis māju. Es piedzimu, tiku apģērbts, pabarots un astoņpadsmitajā dzimšanas dienā izsviests uz ielas! Par ko? Nekad neesmu sapratis. Tad es atradu draugus, viņi mani ievilka biznesā...
– Tu to sauc par biznesu? Tas ir tikai slikts kāršu triks, ko dzīve tev piespēlējusi, tu nemaz nezini, ka var būt arī savādāk!
– Es zinu, tāpēc man esi vajadzīga tu. Tu man palīdzēsi tikt uz īstā ceļa.
– Man nebūs jābūt tavai verdzenei?
– Ne tak. Es gribu, lai tu dzīvo šeit. Es gribu, lai tu dari to, kas tev patīk, bet vakaros mēs varētu aiziet uz kādu koncertu vai teātra izrādi. Es varu to atļauties!
– Suteners izrādās mākslas mīļotājs! Ko tu neteiksi! Te pat valis aiz smiekliem noslīktu!
Klusums. Suteners ir pagriezis viņai muguru un nolemti raugās ārā pa logu.
– Es laikam jūs aizvainoju. Jūs patiesībā neesat tāds, par kādu izliekaties. Es esmu redzējusi tādus kā jūs jau iepriekš – uz ielām, tuneļos, pie apčurātiem miskastes maisiem, skaitot tomātus. Ne jau visi viņi ir vainīgi pie tā, ka tur nonākuši.
– Nesalīdzini mani ar bomžiem, lūdzu! – Viņš caur zobiem izgrūda. – Ko tu vēlies?
– Es... patiesībā... es vairs nezinu! Līdz šim gribēju tikai vienu – viņu! Lai gan arī tagad es vēlos viņu – iespiest stūrī un pieprasīt atvainošanos. Tai būtu jāskan tieši šādi: „Piedod lūdzu, mīļā sirds, par to, ka es tevi necienīju, izmantoju, pazemoju un līdz pašiem sirds dziļumiem sāpināju.” Vēl viņš varētu krist ceļos, un tad lūgt piedošanu...
– Nē, nē, nē! Es domāju, ko tu gribi iesākt ar savu dzīvi?
– Es ne... man nauda nav galvenais! Es bieži atceros bērnību. Es bērnībā bieži raudāju, un tad māte teica, ka sūtīs mani uz trakonamu, kur viņus plikus sienot pie gultām un izliekot tūristu apskatei. Reiz es savainojos ar nazi, kad trīs gadu vecumā biju atstāta viena starp divām tumšām, tumšām istabām, pa kuru sienām rāpoja gigantiski tarakāni. Es...
– Tā ir tava nožēlojamā pagātne! Vai tiešām tu ļausi tai ietekmēt nākotni? Nepakļaujies! Bet tas izskaidro, kāpēc tu tik ļoti pieķeries un baidies tikt atraidīta. Vienreiz to piedzīvojusi, tu baidies, ka tas atkārtosies, un būsi gandarīta, kad tavs prognozējums piepildīsies. Es labāk nesākšu klāstīt savu bēdu stāstu...
– Mani neviens nav pieņēmis.
– Mani arī. Tāpēc esmu šeit.
– Man visi saka, ka esmu dīvaina.
– Bet viņi visi ir vienādi! Mēs visi šeit esam dīvaini, piemēram, man patīk svētdienas vakaros rēķināt bilances, lai atrastu veidu, kā vairāk ietaupīt un gūt lielāku peļņu. Būs tā apkure reiz jāpiegriež... Tas ir ne tikai darbs, bet arī vaļasprieks! Kāds ir tavējais?
– Es sapņoju. Es tikai dažreiz sapņoju... ka varētu strādāt uz kuģa, braukāt apkārt un vadīt savu zvejnieku komandu, ka varētu nirt dziļās okeāna dzīlēs un skaitīt zivtiņas, ka varētu kāpt klintīs un tad krist lejā, lekt no torņiem, lasīt tējas zāles, rakstīt stāstus, mīlēt, dejot, dziedāt, spēlēt ērģeles!
– Tur tā sāls. Tik daudz lomu, bet jāizvēlas viena. Vai zini – vienā no taviem sapņiem visus var apvienot. Raksti!
– Labi, es rakstīšu, bet par ko? Nevar jau tā no zila gaisa kaut ko radīt!
– Var gan! Kā tad planēta Zeme ir radusies, ja ne no nekā? Par Lielo sprādzienu esi dzirdējusi?
– Suteners, vēl pie tam izglītots... Man nav ko teikt.
– Kuš.
(24.10.2010)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 7.83
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.75)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.75)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
PowerPoint & Flash
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
 
 
Zīmējumi

Richard Roxburg.
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1347 Kopā:6059177

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec