|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Starp akmeņiem | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā iespiests starp akmeņiem diviem,
Es jūtu, kā lēnītēm dziestu.
Vai tiešām, lai sajusties dzīviem,
Ir nepieciešams, lai mēs ciestu?
Tas akmens, kas virspusē, silda.
Man sāp, ka to nespēju apņemt.
Ka nespēju remdināt ilgas
Un azotē līdzi to paņemt.
Bet akmens, kas apakšā, saldē.
Un atkal jau piezogas sāpe.
Reiz siltais, nu izrādās maldi.
Stingst ledū, reiz degošā lāpa.
Tas augšā, vien saulītē sildīts,
Spēj dāvāt man sirsnīgus mirkļus.
Bet otrs, ko cenšos es sildīt,
Ir pārklājies sarmas un nekūst.
Jo vairāk tas augšējais silda,
Jo stiprāk, kas apakšā, saldē.
Šķiet abi ar spēku tie pilda,
Un nevēlos viņus es zaudēt...
Es vēlos būt dzīvs, bet es dziestu.
Dziest jūtas, kas manī reiz dega.
Es baidos, reiz pārvērsties sviestā,
Kas ietīts būs akmeņu segā.
(22.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
