|
|
 |
|
|
|
|
| | Starp akmeņiem | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā iespiests starp akmeņiem diviem,
Es jūtu, kā lēnītēm dziestu.
Vai tiešām, lai sajusties dzīviem,
Ir nepieciešams, lai mēs ciestu?
Tas akmens, kas virspusē, silda.
Man sāp, ka to nespēju apņemt.
Ka nespēju remdināt ilgas
Un azotē līdzi to paņemt.
Bet akmens, kas apakšā, saldē.
Un atkal jau piezogas sāpe.
Reiz siltais, nu izrādās maldi.
Stingst ledū, reiz degošā lāpa.
Tas augšā, vien saulītē sildīts,
Spēj dāvāt man sirsnīgus mirkļus.
Bet otrs, ko cenšos es sildīt,
Ir pārklājies sarmas un nekūst.
Jo vairāk tas augšējais silda,
Jo stiprāk, kas apakšā, saldē.
Šķiet abi ar spēku tie pilda,
Un nevēlos viņus es zaudēt...
Es vēlos būt dzīvs, bet es dziestu.
Dziest jūtas, kas manī reiz dega.
Es baidos, reiz pārvērsties sviestā,
Kas ietīts būs akmeņu segā. (22.10.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|