|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par draudzību | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Liekas draudzība senā, kas vieno,
Gadiem ritot vien stiprāka kļūst.
Paies vairākas vasaras, ziemas
Un reiz atkal mums tikšanās būs.
Tu, kā eņģelis pretī tad nāksi,
Man, kam asaras acīs jau mirdz,
Un bez aplinkiem runāties sāksi,
It par visu, kas tobrīd uz sirds.
Paiet laiks un mēs vecāki kļūstam.
Senās atmiņās kavējas prāts.
Bet aizvien sirdīs tuvi mēs būsim,
Būsim tuvi, kā zeme un stāds.
Un kad tikties mums nebūs vairs spēka,
Domās spēsim viens otru vēl just.
Jūtas vienmēr būs tālu no grēka,
Līdz pat brīdim, kad gaisma sāk zust.
Kad būšu viens es glāzi pacelšu par tevi.
Par tevi, kurai vienmēr uzticēties var.
Par tevi, kurai viegli izstāstīt par sevi
Un nedomāt par to, lai neaizskar.
Kad būšu viens es domās pabūšu ar tevi,
Lai manas domas kvēlus sveicienus tev nes.
Es neaizmirsīšu, cik daudz tu reiz man devi
Un atmiņas, šīs vējiem neaiznest.
(14.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
