|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā mātei bērni zaudētie | | Ievietojis: sendydantess |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atceros to nakti,
Kad debess miljonu zvaigžņu gaismā
Kā laterna pie mājas stūra
Izgaismoja bezgalīgo tāli
Pār zemi pārklājies bij sniegs,
Kā milti , ko sijājusi māte reiz,
Mēs devāmies uz ābeļdārzu sirmo,
Kas savus maija ziedus devis rudenim.
Un meklējām zem sniega kupenām
Vēl ābolus tik sārti degošos,
Kā saules rietu dziestošo,
Tiem vaigs bij piesarcis un skatiens drūms.
Kā vētras svaidīts kuģis,
Tie zemē triekti bij no ābeles,
Kas savu ražu atdot steidza pasaulei,
Lai nebūtu tai bada jāpieredz.
Mums bailes izgaisušas tālumā,
Ar kailām rokām ābolus
No sniega lasījām kā
Mīlētājs no sapņiem brīnumu.
Pret rītu lēni austošo,es atceros to nakti,
Kad nebija mums it nekā,
Vien ūdens pudelē un
Baltais piena ceļs, kas tālē ved,
Tad sārtie āboli, no sniega paceltie,
Kā mātei bērni zaudētie....
09.01.2010.
(08.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1132
Kopā:7482705
|
| |
| |
|
Autori
