|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par piedošanu | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vairs nepiedodam nevienam
Neko, lai cik tas var sāpēt.
Tik otra vainas minam,
Nepiedošanas slāpēs.
Līdz topam bezjūtīgi,
Ne klausīties spējam, ne saprast.
Vai lemts tā bezgalīgi?
Kur atbildi gan atrast...
Vien noslēpjam sāpi savu,
Jo patiesību teikt - bailes.
Šķiet, tā nav vaina tava,
Ja apkārt ienaids gailē.
Tā kļūstam svešinieki,
No sevis un citiem projām...
Ir slēgtas durvis priekam,
Un piedošanas domām.
Kaut mulsti, bet dāvini smaidu,
Un atliks vairs maz – tikai piedot.
Cik ilgi tas bija gaidīts...
Neko taču neprasa ziedot.
(06.08.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1338
Kopā:7559958
|
| |
| |
|
Autori
