|
|
|
|
|
|
|
| | Par piedošanu | | Ievietojis: bariss | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vairs nepiedodam nevienam
Neko, lai cik tas var sāpēt.
Tik otra vainas minam,
Nepiedošanas slāpēs.
Līdz topam bezjūtīgi,
Ne klausīties spējam, ne saprast.
Vai lemts tā bezgalīgi?
Kur atbildi gan atrast...
Vien noslēpjam sāpi savu,
Jo patiesību teikt - bailes.
Šķiet, tā nav vaina tava,
Ja apkārt ienaids gailē.
Tā kļūstam svešinieki,
No sevis un citiem projām...
Ir slēgtas durvis priekam,
Un piedošanas domām.
Kaut mulsti, bet dāvini smaidu,
Un atliks vairs maz – tikai piedot.
Cik ilgi tas bija gaidīts...
Neko taču neprasa ziedot. (06.08.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1159
Kopā:6128108
|
|
|
|