|
|
 |
|
|
|
|
| | Par piedošanu | | Ievietojis: bariss | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vairs nepiedodam nevienam
Neko, lai cik tas var sāpēt.
Tik otra vainas minam,
Nepiedošanas slāpēs.
Līdz topam bezjūtīgi,
Ne klausīties spējam, ne saprast.
Vai lemts tā bezgalīgi?
Kur atbildi gan atrast...
Vien noslēpjam sāpi savu,
Jo patiesību teikt - bailes.
Šķiet, tā nav vaina tava,
Ja apkārt ienaids gailē.
Tā kļūstam svešinieki,
No sevis un citiem projām...
Ir slēgtas durvis priekam,
Un piedošanas domām.
Kaut mulsti, bet dāvini smaidu,
Un atliks vairs maz – tikai piedot.
Cik ilgi tas bija gaidīts...
Neko taču neprasa ziedot. (06.08.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|