|
|
 |
|
|
|
|
| | Iemiegot | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šeit sen jau suņi cilvēkbalsīs smejas
Un taureņi zem dziļiem sniegiem snieg,
Un debesīs rok kurmji mākoņejas,
Bet man tik dīvaini ir jāiemieg...
Vēl brīdi līksmos stariņš manās krūtīs,
Vēl meldiņu par rītu skumji dīks:
"Es esmu visu sapņu ceļa jūtīs,
Es vienmēr būšu Tavs un bezgalīgs."
Virs tuksneša plaukst ūdensrožu vārti -
Tās baltas zied, kaut melns ir mūsu laiks.
Caur skumju lietavām, pār steigas sārtu
Kvēl Dieva skatiens mīlestībā maigs... (31.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3044
Kopā:6675155
|
|
|
|