|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tev.. | Autors - Anonims
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kaut ko Tu manī iesēji;
ko svešu,
ko nepieredzētu,
ko patīkamu;
Un sajūtas, sajūtas tik eiforiskas,
ka nekam citam vairs nav vietas
Šo sajūtu dēļ gribas redzēt,
Šo sajūtu dēļ gribas dzirdēt,
Šo sajūtu dēļ gribas dzīvot;
Tava smarža, pieskārieni un čuksti
liek manai sirdij sisties tik spēcīgi,
tik ātri un skaļi,
ka apkārt viss šķiet tik kluss
Tik sāpīgi ir brīži,
kad neesi man blakus
Tik sāpīgi ir brīži,
kad neesmu Tev blakus
Es gribi, lai tas, ko manī iesēji
turpina augt, augt un izaugt.
Lūdzu, nenomīdi to!
Tikai Tev gribu dzīvot,
tikai Tev gribu just
un no tā visa - nepiekust! (28.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|