|
|
|
|
|
|
|
| | Es nebūšu tu | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
termosā vārās ūdens
kā ziedputekšņu saldās pūkas
un manas sarkanās lūpas
saulē sāk izbalēt sārtas
padzerties karsto ūdeni
kas rīkli kā liesmas cērt
un norīt tā sastāvu aši
kā dzīvības sargātāju brašu
es nebūšu citu cilvēku kopija
kas putekļus vākdama fotorāmītī stāv
jo savādāk sakaltīs mana dvēsle
un ķermenis smilšu graudos irs
es nebūšu tu (24.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1084
Kopā:6143432
|
|
|
|