|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tveice | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šī tveice... grādi trīsdesmit kad jau,
Vēl tikai nakts līdz rītam
Brīdi elpu atvilkt ļauj...
Un grūtsirdība klusi lavās klāt,
Tik sausas rindas rakstās...
Krāsas neizšķir vairs prāts.
Šī tveice... tiešām pienācis jau laiks,
Kad zemeslode nespēj,
Mums – vien izmeši un tvaiks?
Pat rādās, velti gaidīt – lietus līs,
Būs dzidras peļķu acis,
Rasā nomazgājies rīts...
Puls dzīve...nē, tik mānīgs spožums visapkārt...
Bez noteikumiem spēle,
Jūsmai neveras vairs prāts.
Šī tveice... grādi trīsdesmit kad jau,
Vai mūžīgs sasi(sa)lums?
Nē, mūsu saprāts – snauž...
(12.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
