|
|
|
|
|
|
|
| | Egoists. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viens, kūleņodams emociju bangās
Un izpaužoties mirkļa spriedumos,
Viņš savādāk, ik reiz, uz visu raugās,
Līdz sapinas pats savos teikumos.
Par paraugu tik bieži sevi saucis,
Ka beigu beigās pats tam ticēt sāk.
Ar kompetenci savu visur spraucies...
Nu ko tur teikt, viņš neprot savādāk.
Sen noliedzis viņš draudzību un mīlu,
Vien sacensties un atriebties tam tīk.
Ap sevi redz tik konkurentus sīvus,
Ar kuriem cīnīties tam neapnīk.
Kad paies viņa dzīve vienās kaujās,
Uz ietās takas kauli balot sāks,
Un paša nāve atnāks iesist saujā,
Tik tad pār viņu apgaismība nāks.
Viņš atskārtīs, ka izniekojis velti
Šo dzīvi, kuru dāvājis tam Dies.
Neviena vairs, kam atstāt savu zeltu.
Neviena vairs, kas asariņu lies. (07.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1141
Kopā:6136538
|
|
|
|