|
|
|
|
|
|
|
| | Kad vārdi | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad vārdi kā kumeļi balti
klusuma tuksnesi ārda,
un laika kamolā tinusies
vēja iesirmā bārda,
bārkstaina ozola zaļajos zaros
pūce šūpojas klusi,
smaragda zalktis, upmalu glāstot,
aizslīd uz ezera pusi.
Es nejūtos īsta pasaules telpā,
kas elpo apvāršņu sliekšņos,
tādēļ es atkal vālodzes spārnos
mirdzošās ēnās skriešos,
neturi mani, kad aizlidot vēlos,
robežas strupceļos zūd,
īsu mirkli vasaras skropstās
atļauj asarām žūt.
Rītsaule izkausēs pārprastos vārdus,
mākoņi tamborēs lietu,
prieku no liepu medainām plaukstām
laimes pulkstenī liešu,
pārmierīgs nemiers pār putekļiem klāsies,
balti apogi klaigās,
naktstumsas sirds ar diengaismas sirdi
gaisīgiem soļiem staigās. (07.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1427
Kopā:6159769
|
|
|
|