|
|
 |
|
|
|
|
| | Muļķības | | Ievietojis: Margrietina | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā muļķa skuķis raugos ekrānā
Gaidot Tavu vēstuli.
Tas sāk mani uzrunāt, vilināt.
Atgādina par Tevi,
Kā arī manām izdarītajām muļķībām.
‘’Neskaties, lūdzu, tā’’.
Klusi čukstu Tavam portretam,
Kurš viesistabas sienu rotā.
Kompānijā ar manām jūtām
Tas nu jau novecojis.
Mani pat mazliet priecē
Doma, ka šo Tu iespējams
Nekad neizlasīsi, nedzirdēsi rādio
Vai manā izpildījumā,
Jo Tev taču ‘’šīs muļķības neizprast’’. (04.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1837
Kopā:6865660
|
|
|
|