|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Austrumu pārdomas | | Ievietojis: Lauris1 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūzas pieskāriens apņēma mani,
Esot ozola paēnā.
Ozols – manas tautas spēka simbols,
Ēna – atgādinājums par Budas apskaidrību.
Neesmu budists, kaut viņiem nav ne vainas.
Austrumu kultūras pieprasa
Cieņu pret vecākiem, valsti un dabu.
Par to arī būs mana dzeja,
Ja vien mūza neatkāpsies no manis.
(24.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
