|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | NO SEVIS IZEJOT | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik daudz man būtu jāpasaka tev,
Bet es to visu atkal turu sevī,
Un bieži pārmetu par slinkošanu sev,
Man būtu jāiziet no sevis, satikt tevi.
Ar sevi kopā nevaru es smiet,
Sāks ļaudis skatīties uz mani smīnot,
Ar tevi kopā negaiss -pūsma šķiet,
Kā putni traucam spārnus savicinot.
Tavs smaids ik lietus lāsi žāvēt spēs,
Pie pleciem atkal sajutīšu spārnus,
Ja tikai iziešu no sevis beidzot es,
Tu līdzās-jāpārpeld nav okeānus.
(14.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1852
Kopā:6119924
|
| |
| |
|
Autori
