|
|
 |
|
|
|
|
| | Naktstauriņa nektārs. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es domās redzu tikai vienu viņu,
To meiteni, ko savācu no ielas.
Šo mazliet noreibušo naktstauriņu,
Ar kuru pavadīju nakti vienu.
Kā viņas reibums manās lūpās dzisa,
Kā slāpu viņas apskāvienos kvēlos.
Tā vēlējās man piederēt it visa,
Līdz nesapratu vairs, ko īsti vēlos.
Šo kaisli pirku es par cenu dārgu.
Rīts ausa nemanot pār zvaigžņu taku
Un viņa, neteikusi savu vārdu,
Prom devās, atstājot man tukšu maku.
Un tomēr neatdotu es ne vienam
Šo kaisles mirkli velnišķo, ar viņu,
Ar meiteni, ko savācu no ielas,
Ar saldi noreibušo naktstauriņu. (01.06.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|