|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pļēgura manifests. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dižkoka mizā reiz iegrebu sirdi.
Zem tās mūsu vārdus ar krustu pa vidu.
Un piebildu teikdams, lai sargā kā savu,
Šo simbolu karsto no gada uz gadu.
Ik rītu šurp nācu, lai glāstītu sirdi
Un tavējo vārdu, kas blakus ir manam.
Es saucu to balsī, lai tu mani dzirdi,
Par spīti tur ķērcošam kovārņu baram.
Lai sadzirdi mani kaut reizi, es lūdzu.
Kaut reizi, lai paskaties virzienā manā.
Un ja vien tas notiks, tad apsolos cieši,
Ka turpmāk nekad vairs es nebūšu tvanā.
Es staigāšu mirdzošs, arvien labā omā
Un cienāšu tevi ar cukura vati.
Vien mājienu dod, ka par mani tu domā
Un malā tiks nosviesti bomzīša rati.
(11.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
