|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pļēgura manifests. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dižkoka mizā reiz iegrebu sirdi.
Zem tās mūsu vārdus ar krustu pa vidu.
Un piebildu teikdams, lai sargā kā savu,
Šo simbolu karsto no gada uz gadu.
Ik rītu šurp nācu, lai glāstītu sirdi
Un tavējo vārdu, kas blakus ir manam.
Es saucu to balsī, lai tu mani dzirdi,
Par spīti tur ķērcošam kovārņu baram.
Lai sadzirdi mani kaut reizi, es lūdzu.
Kaut reizi, lai paskaties virzienā manā.
Un ja vien tas notiks, tad apsolos cieši,
Ka turpmāk nekad vairs es nebūšu tvanā.
Es staigāšu mirdzošs, arvien labā omā
Un cienāšu tevi ar cukura vati.
Vien mājienu dod, ka par mani tu domā
Un malā tiks nosviesti bomzīša rati.
(11.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1798
Kopā:6873926
|
| |
| |
|
Autori
