|
|
|
|
|
|
|
| | Es rakstu | Autors - Zaptiņš
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es rakstu. Es smejos. Es mīlu. Es braucu trolejbusā.
Bet kāpēc man jāpieraksta?Vai tāpēc, ka izgudrota pildspalva?
Kāda jēga ir maniem smiekliem?
Tikai tad tiem ir jēga, ja man pašam ir jēga.
Mīlestība.
Tikai tā var iepazīt šo pasauli- mīlot, ciešot un atkal mīlot.
Tik nenīstiet, nepiesmejiet, neesiet nenovīdīgi, bet nesiet prieku un mieru,
Jo tikai tam ir jēga!Un visbeidzot es braucu trolejbusā.
Hei, vai jūs kāds ziniet, kāpēc es braucu trolejbusā?
Vai jūs maz par to domājat? Nu kur jūs esat? Kāpēc jūs ar mani nerunājat?
Sakiet vienreiz, es jūs lūdzos, zinātnieki un profesori, doktori un sētnieki!
Kāpēc man vajadzīgs trolejbuss? Kāda jēga man no tā?
Tieši tāda pati kā jums... visiem! Vai zināt kāda? Nē!
Un es par to galvoju...jūs nenieka neziniet!
Bet es zinu, jautājiet man, un mīliet un ticiet... un arī jūs visu uzzināsit! (30.01.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|