|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans krasts | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es gribu būt sapņaina jūra,
un tu būsi aizmidzis krasts.
Dus manī simttūkstoš sapņi -
tev dusot - tos neatrast.
Es vēlos ar baltputu rokām
tavus miegainos plakstus glāstīt,
lai varētu pēc tam kaijām
Par tevi un saullēktu stāstīt.
Es atkal un atkal vijos
ap tevi kā bērna soļi,
kad tevī viņš būvē pili,
kam pamatos jūrmalas oļi.
Es - jūra, tu - krasts, kur man tiekties,
man - kaijas, kas rītus tev nes.
Man - degošie pusnakts sapņi,
bet tev pieder kāpas un es.
Tev jājūt - es tava jūra!
Vai gribi būt manējais krasts?
Un tas jau nekas, ka vēl miegains,
ka spītīgs un nesaprasts.
(03.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
