|
|
|
|
|
|
|
| | Vēl ilgojos! | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Par vēlu pamodos.
Kāds debesīs aizkarus, zvaigžņu aizpogātos,
jau atvēris vaļā.
Par skaļu iesmējos.
Man teica - vien dzilna, lietu gaidot,
var ilgoties skaļāk.
Par tālu raudzījos.
Sen mana saule, kas pamalē ausa,
jau manā plaukstā.
Par agru nopūtos.
Kāds manam taurenim aplauza spārnus,
un man kļuva auksti.
Bet tomēr - ilgojos!
Kāds ezerā ugunskuru no dzirkstelēm dedza,
pie kā sildīties.
Kā vienmēr - sapņoju.
Vai tikai Pelnrušķītes sapnim par laimi
lemts piepildīties?
Par ciešu turēju
tevi savas sirds gaišākajā, ieziemotajā pusē
saulītei priekšā.
Par klusu ticēju,
Un iekliedzu tavai mīlestībai tieši sejā -
Laid sapnīti iekšā! (25.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|