|
|
 |
|
|
|
|
| | Pēc lietus | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Salija manas papīra lidmašīnas.
Izjuka, izšķīda, ieminās dubļos un - viss!
Kāpēc tās palaidu vienas mākonim pretī,
Melnam un draudīgam, tukšajās debesīs?
Visi krāsainie kuģīši asarām pielijuši.
Nepeldēt, neviļņot - rietenis šodien tik greizs!
Kāpēc nav lemts redzēt tālāk - aiz pērnajām niedrēm?
Kaut kas šai lietū ir galīgi nepareizs...
Salija manas cerības papīra kuģīšiem līdz,
Izšķīda kopā ar lidmašīnām un ilgām.
Kāpēc vienmēr, kad mums nevajag, iesāk līt?
Kāpēc zūd saule no debesīm, sapņaini zilgām?
Salija, sajuka... Varbūt rīts atnāks ar smaidu.
Sasildīs, izžāvēs. Tomēr - viss savādāks būs.
Tas, kas reiz pazudis, brienot caur pērkona dārdiem,
Paliks vien atmiņās, līmēts, bet - neatgūts. (15.04.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|