|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņos... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad sniega pārslas lēni laižas lejā
Un zeme saldā sapņu ziemā mieg,
Es sapņoju par lakstīgalām ievā
Un lūdzu debesīm, lai saules lietus līst...
Jau atkal madaras klāj plīvurus pār pļavām
Un gundegas sāk maldugunīs reibt,
Bet zilie zvaniņi dzied vēja dziesmā maigā
Par vasaru, kas projām negrib iet...
Kad acis atvēršu, aiz loga baltos ķiršos
Kāds zvirbulēns jau ogas gaidīt sāks
Un piemirsīšu ziemas vēso balsi,
Kas šodien skan mazlietiņ citādāk... (02.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|