|
|
 |
|
|
|
|
| | sen zudušais | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sen zudušais un ilgotais,
Jau kuro nakti
Sirdi manu aplaimo,
Jau kuro nakti
Es ar to,
Pret rītiem ceļu eju.
Pa kalniem, lejām, pļavām
Eju,
Starp ziediem, vējiem
Brīžiem griežu deju.
Un šķiet, ar katru tādu nakti,
Es kļūstu bagātāks,
Tāds nosvērtāks,
Sev savādāks.
Bet tas, kas notiek manā sirdī,
Liek skaidri sajust man,
Es ne vairs vientuļš,
Man tagad ir,
Ir tas, kas sen bij zudis,
Un nu tas ir,
Tepat,
Man krūtīs. (28.02.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|