|
|
|
|
|
|
|
| | Māsiņas | Autors - Sarma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāda maza meitenīte, viņai bija gaiši zilas acis, blondi mati un mīļš smaids. Katram, kas nāca pretī, viņa uzsmaidīja. Viņas māmiņai un māsām patika sapīt viņas matus mazās bizītēs. Mati bija gari un biezi, pagāja ilgs laiks, kamēr visi mati bija sapīti. No rīta māmiņa bizītes izpina, matos iesēja košas lentes, un meitenīte aizgāja uz skolu. Mājās meitenīte pārnāca raudādama, jo kāds puika bija ielējis matos ķīseli. Mazā māsa noskaitās un nolēma nešpetno puiku pārmācīt.
Nākošajā dienā mazā māsa sagaidīja palaidni pēc stundām ar žagaru un uzšāva viņam pa stilbiem.
Puika aizskrēja raudādams, bet mazā ar to ļoti lepojās. (25.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1837
Kopā:6119909
|
|
|
|