|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz kara takas | Autors - Imants vilams
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šodien izgāzos kā veca sēta! Nāku no veikala un satieku kaimiņu. Šis skatās uz mani un smejas: kas ta nu atkal?! Vai esi nostājies uz indiāņu kara takas? Es, protams, nesaprotu, ko viņš ar to grib teikt, bet šis tik nosmejas: paskaties spogulī! Kad paskatījos, pats par sevi smējos kā kutināts: slīpi pār ģīmi man bija uzkrāsotas trīs treknas melnas svītras! Pirms iešanas uz veikalu es sabāzu plītī malku un biju nejauši nosmērējis roku ar sodrējiem un pēc tam pārbraucis pa seju. Tāpēc es domāju, kāpēc allaž nopietnā pardevēja šodien bija tik smaidīga. Sak, varbūt vēl Valentīna dienas iespaidā.
(23.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
