|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz kara takas | Autors - Imants vilams
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šodien izgāzos kā veca sēta! Nāku no veikala un satieku kaimiņu. Šis skatās uz mani un smejas: kas ta nu atkal?! Vai esi nostājies uz indiāņu kara takas? Es, protams, nesaprotu, ko viņš ar to grib teikt, bet šis tik nosmejas: paskaties spogulī! Kad paskatījos, pats par sevi smējos kā kutināts: slīpi pār ģīmi man bija uzkrāsotas trīs treknas melnas svītras! Pirms iešanas uz veikalu es sabāzu plītī malku un biju nejauši nosmērējis roku ar sodrējiem un pēc tam pārbraucis pa seju. Tāpēc es domāju, kāpēc allaž nopietnā pardevēja šodien bija tik smaidīga. Sak, varbūt vēl Valentīna dienas iespaidā.
(23.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
