|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz kara takas | Autors - Imants vilams
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šodien izgāzos kā veca sēta! Nāku no veikala un satieku kaimiņu. Šis skatās uz mani un smejas: kas ta nu atkal?! Vai esi nostājies uz indiāņu kara takas? Es, protams, nesaprotu, ko viņš ar to grib teikt, bet šis tik nosmejas: paskaties spogulī! Kad paskatījos, pats par sevi smējos kā kutināts: slīpi pār ģīmi man bija uzkrāsotas trīs treknas melnas svītras! Pirms iešanas uz veikalu es sabāzu plītī malku un biju nejauši nosmērējis roku ar sodrējiem un pēc tam pārbraucis pa seju. Tāpēc es domāju, kāpēc allaž nopietnā pardevēja šodien bija tik smaidīga. Sak, varbūt vēl Valentīna dienas iespaidā.
(23.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (16.11.2019, 15:29)Viss notiek, nemuldi! :DSensid (viesis) (13.11.2019, 01:29)Elpas trūkums, laikam visiem aizdusaSensid (viesis) (13.11.2019, 01:27)Kāpēc neviens nekustās? Visi tik stīvi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
